Nīkajas ticības apliecība

Pieņemta 381. gadā II ekumeniskajā - Konstantinopoles - koncilā, kas svinīgi apstiprināja I ekumēniskā - Nīkajas - koncila 325. gadā formulēto ticības apliecību un pievienoja tai trešo artikulu par Svēto Garu un Viņa darbu. Šī ekumeniskā ticības apliecība ir aktuāla arī šodien un ir visvairāk lietota Baznīcas vēsturē - gan Austrumu pareizticīgajā, gan Romas katoļu un daudzās protestantu baznīcās.

Mēs ticam uz vienu vienīgu, visuspēcīgu Dievu Tēvu, kas radījis debesi un zemi, visu, kas redzams un neredzams;

Un uz vienu Kungu Jēzu Kristu, Dieva vienīgo Dēlu, kas no Tēva dzimis pirms pasaules sākuma, Dievs no Dieva, Gaisma no Gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva, dzimis, ne radīts, ar Tēvu vienāds būtībā, caur kuru viss ir radīts, kas mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad no debesīm nācis un miesa tapis caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas un cilvēks tapis, kas par mums krustā sists zem Poncija Pilāta, cietis un aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc Svētajiem Rakstiem, un ir uzņemts debesīs un sēž pie Tēva labās rokas, un godībā atkal atnāks tiesāt dzīvos un mirušos; Viņa valstībai nebūs gala.

Un uz Kungu Svēto Garu, kas dzīvu dara, kas no Tēva un Dēla iziet, kas ar Tēvu un Dēlu vienlīdz pielūdzams un godājams, kas caur praviešiem runājis, - un uz vienu svētu vispārēju un apustulisku Baznīcu. – Mēs apliecinām vienu kristību grēku piedošanai un gaidām uz mirušo augšāmcelšanos un dzīvošanu nākamajā pasaulē.